Ramirez

Es nevaru ciest mazos dauņus
Viņi aug, smadzenes nē, līdz ar to aug ļaunums
Nepiedzerties piektdienā viņiem būtu jaunums
Vēl vairāk neciešu viņu mātes un tēvus, jo ja tikai viņi neatļautu,
Mazgadīgie abjebosi nekaunotu tautu
Bļeģ, es viņiem labprāt virsū spļautu
Sadzītu stūri un visiem pa kājstarpi šautu


Nē, es arī dzeru,
Bet es neesmu musors, es pasaulei deru
Es neesmu morāls invalīds, kurš kā dauņu indivīds diršās un dzer
Man tēva dzīves gudrības der, un acis citiem manas acis ver
Es zinu, kas ir dzīve un zinu kā to dzīvot, bet reizēm es domāju, kad runāju ar sīkajiem dažos brīžos
Es samīžos un domāju, kas pie velna ir viņu galvā, kas tur notiek un šaudās, kā tādas kļūdas kā viņi tika pieļautas